Vai pastāv kāda atšķirība starp kolagēnu un kolagēna peptīdiem? Un, ja vēlamies uzlabot savu veselību, vai mums labāk būtu dzert buljonu, vai arī lietot kolagēna peptīdus?
Kāda ir atšķirība starp kolagēnu un kolagēna peptīdiem? Vai tie ir viens un tas pats?
Kolagēns un kolagēna peptīdi ir viens un tas pats proteīns dažādās formās. Viens kolagēna veids savā būtībā ir tas pats, kas otrs, tikai sasmalcinātā formā. Taču šī formas atšķirība ir svarīga, un tai ir būtiska nozīme. Kolagēna peptīdi tiek saukti arī par hidrolizētu kolagēnu. Hidrolīzes procesā zivju un dzīvnieku kolagēns tiek sadalīts tā, lai tas kļūtu biopieejams.
Kas tieši ir “biopieejamība”?
Kad Jūsu organismā nonāk kāda viela, piemēram, zāles vai uztura bagātinātājs, tās biopieejamības līmeni nosaka tas, cik liela šīs vielas daļa var organismā nodrošināt efektīvu reakciju. Ārsti pacientam slimnīcā ievada zāles intravenozi, jo tādā veidā zāles nonāk tieši šī pacienta asinsritē un tāpēc ir 100% biopieejamas (lai arī ne vienmēr tas patiešām tā ir). Lietojot ārsta izrakstītas tabletes, to biopieejamības līmenis katram no mums atšķirsies atkarībā no vielmaiņas, no tā, ko katrs ir apēdis vakariņās un no tā, vai tabletes tika lietotas kopā ar ūdeni vai bez tā. Ēdiena gadījumā tā biopieejamību nosaka tas, kā tas ir pagatavots.
Kāpēc ir svarīgi tas, ka kolagēna peptīdiem ir augstāka biopieejamība?
Ja kaut kam ir augstāks biopieejamības līmenis, tas nozīmē, ka organisms to spēj vairāk absorbēt. Kāpēc tas ir svarīgi, kad runa ir par kolagēnu? Tā kā kolagēna peptīdiem ir augstāka biopeejamība, organisms tos vieglāk absorbē, un kolagēns tādējādi spēj paveikt visus savus uzdevumus cilvēka organismā. Šī atšķirība starp parastā kolagēna un kolagēna peptīdu molekulu lielumu ir svarīga. Kolagēna peptīdi ar molekulmasu 2-4 kDa ne tikai viegli absorbējas, bet arī palīdz organismam ražot jaunu kolagēnu, vienlaikus atjaunojot esošās bojātās šūnas.
Kaulu buljons un kolagēna peptīdi - kā tie atšķiras?
Kolagēnā ir ievērojami augstāka labvēlīgo aminoskābju, piemēram, glicīna un prolīna koncentrācija nekā kaulu buljonā. Kolagēna peptīdi ir hidrolizēti, kas nozīmē, ka tie ir tikuši sadalīti, lai organisms vieglāk varētu tos uzsūkt un sagremot, un pēc tam tie varētu tiešā veidā nonākt asinsritē.
Kaulu buljona pagatavošana nepavisam nav vienkāršs process, tā kā kaulus un gaļu nepieciešams vārīt vairāk nekā 12 stundas. Un, lai gan buljons satur kolagēnu, tā buljonā ir daudz mazāk nekā vienā kolagēna peptīdu porcijā, ko turklāt var viegli lietot pulvera formā un pievienot rīta kafijai vai smūtijam.
Ir būtiski arī tas, ka kolagēna peptīdu pulvera garša ir neitrāla, savukārt kaulu buljons daudziem cilvēkiem var arī negaršot. Iespējams, kādam kaulu buljons var izrādīties arī vienkārši par smagu gremošanas sistēmai un izraisīt vēdera uzpūšanos, kas nenotiek kolagēna peptīdu gadījumā.
Mūsu veselīgajām izvēlēm ir jāpiemērojas mūsu dzīvesveidam
Līdz ar to kolagēna peptīdi noteikti pārspēj kaulu buljonu gan lietošanas ērtības, gan pagatavošanas vienkāršības ziņā, kā arī tas sniedz daudz vairāk ieguvumu veselībai, ko veicina kolagēna 2–4 kDa molekulmasa. Kad rodas vēlme uzlabot savu veselību, mums vienmēr ir jāapdomā, vai jauno veselīgo paradumu patiešām spēsim iekļaut mūsu esošajā dzīvesveidā. Regulāra kaulu buljona gatavošana aizņems daudz laika un, būsim godīgi, tā garša nav no patīkamākajām. No otras puses, patērējot paciņu vai kausiņu tīra hidrolizēta kolagēna peptīdu pulvera, mēs varam iegūt visus vēlamos uzlabojumus veselībai bez lieka stresa vai krasām dzīvesveida izmaiņām.
